PSIHIATRE KSENIJA SEREBRJAKOVA: MENTĀLAJAI VESELĪBAI IR JĀBŪT PRIORITĀTEI

Šodien, 10. oktobrī, ir Pasaules psihiskās veselības diena. Tās mērķi cita starpā ir pasaules mērogā par prioritāti izvirzīt psihisko veselību un labklājību, kā arī veicināt sabiedrības rūpes par psihisko veselību. Ventspils poliklīnikas psihiatre Ksenija Serebrjakova stāsta, kā ikdienā parūpēties par savu garīgo labsajūtu.

Viens no psihiskās labsajūtas priekšnosacījumiem ir kvalitatīvs miegs. “Pirmais, ko es visiem saviem pacientiem saku – ir jāievēro miega higiēna, lai būtu miega režīms. Tas nozīmē, ka ir jāceļas un jāiet gulēt vienā un tajā pašā laikā,” norāda psihiatre K. Serebrjakova, piebilstot, ka, protams, ir pieļaujami izņēmumi, taču lielākoties miegs jāorganizē vienā un tajā pašā laikā. Tāpat aptuveni stundu pirms miega vajadzētu izvairīties no viedierīču lietošanas un skatīšanās ekrānos. To gaisma stimulē smadzenes, liekot domāt, ka miega tuvākajā laikā nebūs.

Tāpat būtisks ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs un regulāras ēdienreizes. Jābūt gan brokastīm, gan pusdienām, gan vakariņām. “Mums tagad ir diezgan intensīvs darba režīms, un reizēm cilvēki tā arī saka, ka ir aizmirsuši paēst,” stāsta ārste.

Būtiska ikdienas sastāvdaļa ir arī cilvēkam piemērotas fiziskās aktivitātes. Labu pašsajūtu veicina arī staigāšana, cenšoties ik dienu nostaigāt ieteiktos desmit tūkstošus soļu.

Vēl jāprot arī pilnvērtīgi atpūsties – jācenšas ikdienā veltīt laiku arī vaļaspriekiem. “Varbūt ne katru dienu, bet nedēļā pāris reižu vajadzētu. Tā var būt filmas noskatīšanās, zīmēšana vai kas cits. Lai cilvēks pusstundiņu, stundiņu vērš savu uzmanību tikai uz to,” norāda psihiatre.

Rūpes par psihisko veselību ļauj justies labāk, dzīvot mierīgāk un sasniegt savus mērķus, kā arī mazina risku saslimt ar dažādām psihiskām saslimšanām, piemēram, trauksmi vai depresiju.

“Covid-19” pandēmijas laikā cilvēku psihiskā veselība ir būtiski pasliktinājusies. Pandēmijas pirmajā gadā trauksmes un depresijas izplatība pasaulē pieaugusi par 25%, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Vienlaikus daļa cilvēku saskārušies ar izdegšanas sindromu, jo strādājuši augsta psihoemocionāla stresa apstākļos.

Par mentālās veselības traucējumiem var liecināt virkne pazīmju, tostarp miega un apetītes problēmas, nomāktība, trauksme. Tāpat signāls var būt somatiskas sūdzības, tostarp paaugstināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība un sāpes, kuras izmeklējot, patoloģija netiek konstatēta.

Ja cilvēkam ir aizdomas, ka ar psihisko veselību ir kādas problēmas, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārste, kurš nepieciešamības gadījumā izrakstīs nosūtījumu pie psihiatra. K. Serebrjakova atzīst, ka ārsta apmeklējums cilvēkiem mēdz būt ļoti satraucošs, tādēļ viņa aicina pirms vizītes pie psihiatra bez satraukuma un steigas piefiksēt savas sūdzības. Tāpat ārste atgādina, ka psihiatra apmeklējums nebūt nenozīmē medikamentu izrakstīšanu un ir dažādi veidi, kā pacientiem palīdzēt. Lai pierakstītos uz vizīti pie psihiatres K. Serebrjakovas, jāsazinās ar poliklīnikas reģistratūru, zvanot uz tālruņa numuru 63622131 vai rakstot ziņu uz e-pastu registratura@ventspilspoliklinika.lv.