KĀ IKDIENĀ PARŪPĒTIES PAR SAVU MENTĀLO VESELĪBU?

Viens no cilvēka labklājības priekšnoteikumiem ir laba mentālā veselība. Ventspils poliklīnikas psihiatre Ksenija Serebrjakova dalās ieteikumos, kā ikdienā parūpēties par savu garīgo labsajūtu.

Kvalitatīvs miegs. Tas ir viens no mentālās labsajūtas priekšnosacījumiem. “Pirmais, ko es visiem pacientiem saku – ir jāievēro miega higiēna. Tas nozīmē, ka ir jāceļas un jāiet gulēt vienā un tajā pašā laikā,” norāda psihiatre K. Serebrjakova, piebilstot, ka, protams, ir pieļaujami izņēmumi, taču lielākoties miegs jāorganizē vienā un tajā pašā laikā. Tāpat aptuveni stundu pirms miega vajadzētu izvairīties no viedierīču lietošanas un skatīšanās ekrānos. To gaisma stimulē smadzenes, liekot domāt, ka miega tuvākajā laikā nebūs.

Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, regulāras ēdienreizes. Uzturs ir ļoti būtisks. Tam būtu jābūt pēc iespējas pilnvērtīgam un ikdienas ēdienreižu plānā vajadzētu būt gan brokastīm, gan pusdienām, gan vakariņām. “Mums pašlaik ir diezgan intensīvs darba režīms, un reizēm cilvēki tā arī saka, ka ir aizmirsuši paēst,” stāsta ārste.

Fiziskās aktivitātes. Cilvēkam piemērota veida izkustēšanās ir būtiska ikdienas sastāvdaļa. Labu pašsajūtu veicina arī staigāšana, cenšoties ik dienu nostaigāt ieteiktos desmit tūkstošus soļu.

Laiks vaļaspriekiem. Vēl jāprot arī pilnvērtīgi atpūsties – jācenšas ikdienā veltīt laiku arī vaļaspriekiem jeb sev patīkamām nodarbēm. “Varbūt ne katru dienu, bet nedēļā pāris reižu vajadzētu. Tā var būt filmas noskatīšanās, zīmēšana vai kas cits. Lai cilvēks pusstundiņu, stundiņu vērš savu uzmanību tikai uz to,” norāda psihiatre.

Rūpes par psihisko veselību ļauj justies labāk, dzīvot mierīgāk un sasniegt savus mērķus, kā arī mazina risku saslimt ar dažādām psihiskām saslimšanām, piemēram, trauksmi vai depresiju.

Par mentālās veselības traucējumiem var liecināt virkne pazīmju, tostarp miega un apetītes problēmas, nomāktība, trauksme. Tāpat signāls var būt somatiskas sūdzības, tostarp paaugstināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība un sāpes, kuras izmeklējot, patoloģija netiek konstatēta.

Ja cilvēkam ir aizdomas, ka ar psihisko veselību ir kādas problēmas, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā izrakstīs nosūtījumu pie psihiatra. Ārste akcentē, ka psihiatra apmeklējums nebūt nenozīmē medikamentu izrakstīšanu un ir dažādi veidi, kā pacientiem palīdzēt. Lai pierakstītos uz vizīti pie psihiatres K. Serebrjakovas, jāsazinās ar poliklīnikas reģistratūru, zvanot uz tālruņa numuru 63622131 vai rakstot ziņu uz e-pastu registratura@ventspilspoliklinika.lv.