TEMPOROMANDIBULĀRĀS JEB ŽOKĻA LOCĪTAVAS DISFUNKCIJA

Ar žokļa locītavas disfunkciju saskaras 30% iedzīvotāju, un šī problēma biežāk ir izplatīta sieviešu vidū. Tā būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, bet tikai 3,6–7% iedzīvotāju meklē palīdzību un ārstē šo problēmu.

Izlasot šo vārdu salikumu, sākotnēji, visticamāk, šķiet, ka ar šo problēmu būtu jāvēršas pie zobārsta vai ar zobārstniecību saistītiem speciālistiem. Bet šajā rakstā aprakstītas situācijas, kad var palīdzēt fizioterapeits.

Vai esat novērojis –

• hroniskas sāpes, pastiprinātu jutīgumu ap žokļa locītavu;
• diskomfortu plecu joslā, kas mēdz izstaroties uz kaklu vai galvu;
• izteiktas galvassāpes, migrēnas, kas rada saspringumu žoklī;
• sāpes žoklī pie ēdiena košļāšanas;
• ierobežotas kustības, atverot muti;
• žokļa locītavas krakšķēšanu ēšanas, runāšanas laikā?

Šie ir biežākie simptomi žokļa locītavas disfunkcijas gadījumā, un, ja esat ar kādu no šīm pazīmēm saskāries, iesakām izlasīt rakstu, lai no šīm problēmām/diskomforta atsvešinātos.

Aptuveni 60% gadījumu žokļa locītavas disfunkcijas simptomātiku papildina arī aurāli jeb ar dzirdi saistīti simptomi –

• tinīts – troksnis, džinkstoņa ausīs un galvā;
• otaļģija – sāpes ausīs;
• sajūta, ka ausīs ir ūdens;
• līdzsvara zudums, ko bieži vien pavada dezorientācija telpā;
• dzirdes zudums.

Anatomiski žokļa locītava pēc savas struktūras un funkcijām ķermenī ir unikāla, jo tās kustības notiek gan ap vertikālo, gan horizontālo asi, turklāt abās žokļa pusēs vienlaikus. Locītava atrodas tieši pie auss un savieno augšžokli ar apakšžokli. Uzliekot abas rokas ausu apvidū un kustinot vai atverot un aizverot muti, var sataustīt locītavas darbību.

Locītavu disfunkcijas traucējumi var attīsties jau embrionālās attīstības posmā, būt iedzimti, kā arī attīstīties augšanas laikā, vai iegūti traumas dēļ (sasitums, lūzums, mežģījums). Ir trīs žokļa locītavas disfunkcijas paveidi, kādēļ tā var rasties –

• strukturāli – zobu novietojums, sakodiens + galvas novietojums (nereti veicina arī stājas izmaiņas);

• ar pašu locītavu – starplocītavas diska dislokācija;

• ar košanas muskuļiem, to saspringumu (zem šī var minēt arī psihosomatikas ietekmi), muskuloskeletāli

Fizioterapeits var palīdzēt tajos gadījumos, kad disfunkcija radusies muskuloskeletāli – muskuļu saspringuma un disbalansa dēļ. Žokļa locītavas disfunkcija bieži vien rodas ne tikai viena iemesla dēļ. Piemēram, nepareiza sakodiena dēļ košanas muskuļi strādā pastiprināti, vai tieši pretēji – mazaktīvāk, kompensatoriski tiek izmainīts galvas un kakla novietojums, laika gaitā izmainās arī stāja. Vai pārlieku lielas spriedzes un stresa dēļ ilgstoši tiek sasprindzināts žoklis, un saspringuma mazināšanai tiek bieži košļātas košļājamās gumijas, kas vēl aktīvāk liek darboties košanas muskuļiem un sekas ir – galvassāpes, sāpes žoklī, ausīs, kas var šķist kā zobu sāpes. Tad visefektīvāk ir sastrādāties speciālistu komandā, lai novērstu visus žokļa disfunkcijas cēloņus.

Tātad visefektīvāk ir sadarboties ar ortodontu, kurš palīdz novērst strukturāli izmainītu žokļa stāvokli ar zobu kapēm vai breketēm, platītes palīdzību, atsevišķos gadījumos arī ar ķirurģisku iejaukšanos. Kā arī, ja vainojama psihosomatika, piemēram, pastiprināta nervozitāte, tad sadarboties ar psihoterapeitu un uzsākt psihoterapijas kursu.

Kā žokļa disfunkcijas gadījumā rīkosies fizioterapeits?

• rūpīgi ievāks anamnēzi (varat jau iepriekš no malas pavērot savus ikdienas paradumus – kuros brīžos visvairāk jūtams diskomforts; vai saskaraties ar zobu griešanu naktī; uz kuru pusi naktīs biežāk pagriežat galvu un guļat; kurā žokļa pusē vairāk kožat un košļājat ēdienu; vai ikdienā ar zobiem mēdzat iekost sev vaigos/lūpās; vai bieži lietojat košļājamās gumijas un mīkstās želejkonfektes; kā un vai saspringst jūsu pleci, sejas mīmikas muskuļi, kakls un žoklis stresa situācijās);
• izmērīs un novērtēs žokļa locītavas kustības, to amplitūdu;
• lokāli iztaustīs – sejas, žokļa, kakla un plecu daļas muskuļu tonusu/saspringumu;
• izvērtēs disfunkcijas rašanās iemeslus – iespējams rekomendēs arī citu speciālistu konsultāciju (ortodonts, psihoterapeits);
• izvērtēs kopējo funkcionālo stāvokli, stāju;
• izveidos terapijas plānu un uzsāks rehabilitāciju;
• sniegs rekomendācijas un vingrojumus, ko varēsiet patstāvīgi veikt mājās, lai atlabšana notiktu ātrāk.

Autore: Ventspils poliklīnikas fizioterapeite Laura Kupča