Rūpes par emocionālo pašsajūtu uzsākot mācību gaitas

Skolas gaitu uzsākšana var izraisīt bērnam ne vien prieku, bet arī satraukumu un stresu. Šajā laikā nevajadzētu bērna režīmu pārblīvēt ar dažādām aktivitātēm un pulciņiem, kas rada papildus slodzi un satraukumu. Vismaz stundu dienā bērnam jādod brīvs laiks, kurā var darīt, ko vēlas, un ieteicams šo laiku pavadīt svaigā gaisā.

Sākoties mācību laikam un mainoties ikdienas režīmam, organismam jāpielāgojas jaunajai situācijai un ar to saistītajai fiziskajai un emocionālajai slodzei. Šis ir laiks, kad gan vecāki, gan bērni var sajust enerģijas līmeņa krišanos un būs vairāk pakļauti dažādām vīrusu slimībām. Tāpēc šajā laikā īpaši būtiski piedomāt pie pilnvērtīga un vitamīniem bagāta uztura.

Izvairīties no vīrusiem palīdzēs arī atbilstoša higiēna, roku mazgāšana un regulāra telpu vēdināšana – ir vērts padomāt par to laikus, pārrunāt ar bērnu pareizu roku mazgāšanu un, ja nepieciešams, arī skolas somā ielikt līdzi kādu bērna vecumam atbilstošu dezinfekcijas līdzekli vai salvetes.

Rūpes par emocionālo pašsajūtu

Mācību dienu sākums – tas ir periods, kad skolēni piedzīvo daudz emociju, tai skaitā satraukumu un stresu. Tādēļ laikus jāapsver iespējas, kā šajā laikā palīdzēt mazināt stresu. Te noderēs stabila dienas režīma veidošana un ievērošana, pilnvērtīgs miegs un laicīga došanās pie miera, kā arī nevajadzētu aizmirst par fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Fiziskās aktivitātes ir būtisks faktors stresa mazināšanā. Arī vecākiem šis ir saspringts laiks, tāpēc kopīgai stresa kontrolei var noderēt kādas fiziskās aktivitātes, ko vecāki un bērni var veikt kopā, tādējādi veicinot gan izkustēšanos, gan laika pavadīšanu kopā, lai sniegtu emocionālo atbalstu, sarunātos un pārrunātu iespējamās bažas.

Galvenie ieteikumi vecākiem:

1.Lai nebūtu grūtības agri piecelties, bērns jau laikus jāradina mosties arvien agrāk. Vēlams pakāpeniski modināt bērnu katru dienu 10–15 minūtes agrāk nekā iepriekšējā dienā.

2.Uzsākot mācību gaitas, vecākiem ik dienas jāieplāno vairāk laika, ko veltīt bērnam – lai bērnam būtu iespēja izrunāt visas aktualitātes un laikā, kad viss ir jauns, bērns zina, ka vienmēr var paļauties uz saviem vecākiem.

3.Nedrīkst bērna dzīvi atstāt pašplūsmā, ja ir kādas problēmas, tās uzreiz jāatrisina. Bērnam jāļauj būt patstāvīgam, bet jāsniedz arī drošības izjūta, lai bērns zinātu – ja vajadzēs palīdzību, vecāki palīdzēs.

4.Ja rodas ģimenē domstarpības, tās jārisina mierīgi, cienot vienam otru, nestrīdoties. Bērnam nevajag redzēt, ka vecāki strīdas un ar bērnu jārunā mierīgi, lai viņš justos sadzirdēts! Tā uzskata psihiatre Ksenija Serebrjakova.

Psihiatrs ir speciālists, kurš izprot mūsdienu straujo dzīves ritmu un nerimstošo vēlmi būt sabiedriski aktīvam, pieprasītam un veiksmīgam. Depresija, trauksme, bezmiegs un straujais dzīves ritms bieži vien mēdz būt nogurdinošs un mēs attopamies tikai tad, kad jūtamies izsīkuši. Vakaros nespējam iemigt, piedzīvojam biežas un spēcīgas galvassāpes, aiz šīm sajūtām un emocijām bieži vien slēpjas nopietni, psihiski traucējumi, kuru pareizai diagnostikai un ārstēšanai nepieciešama profesionāla speciālista palīdzība un iesaiste. 

Lai saņemtu psihiatra konsultāciju, jāsazinās ar Ventspils poliklīnikas reģistratūru, zvanot uz tālruņa numuru 63622131 vai rakstot ziņu uz e-pasta adresi registratura@ventspilspoliklinika.lv.