PIEŅEM ERGOTERAPEITE ANNA MITENBERGA-ŠEVEĻOVA

Spēja par sevi parūpēties un veikt ikdienas darbības var būt pašsaprotama. Taču ir gadījumi, kad cilvēkam šīs lietas ir jāapgūst no jauna vai nepieciešama palīdzība to pilnveidošanā vai pielāgošanā. To izdarīt palīdz ergoterapeite Anna Mitenberga-Ševeļova.

Ergoterapija ir rehabilitācijas nozare, kas palīdz pilnveidot, atjaunot vai pielāgot pacienta funkcionālās spējas. “Mūsu būtiskākais uzdevums ir saglabāt pacienta spējas būt neatkarīgam pašaprūpē,” norāda ergoterapeite Anna Mitenberga-Ševeļova, piebilstot, ka pašaprūpē ietilpst ģērbšanās, ēšana, personīgā higiēna. Ergoterapeita palīdzība var būt nepieciešama pēc insulta, galvas traumām, lūzumiem, nervu bojājumiem, operācijām, dažādu hronisku un iedzimtu saslimšanu un citos gadījumos. Ergoterapeits ne tikai strādā ar pacientu, piedāvājot dažādus vingrojumus un uzdevumus, bet arī konsultē par vides pielāgošanu un ergonomikas ievērošanu, kā arī dažādu palīglīdzekļu ortožu nepieciešamību un izvēli.

Speciāliste A. Mitenberga-Ševeļova strādā arī ar bērniem no trīs gadu vecuma. Bērniem ergoterapija var būt nepieciešama pēc rokas lūzuma, pirkstu amputācijas vai replantācijas, kā arī cerebrālās triekas vai autiskā spektra traucējumu gadījumā. Ergoterapeite uzsver, ka nodarbībās ar bērniem būtiskākais ir viņu ieinteresēšana un spēja nodarbību pārvērst rotaļā. Apmeklējuma laikā bērnam ir iespēja kustēties pa kabinetu, griezt ar šķērēm, līmēt, izmantot mozaīkas, pogāt pogas, atvērt un aizvērt jostas sprādzes, u.c. Ir ļoti būtiski, lai bērns jūtas brīvi un droši. Vecāks vai cits aprūpētājs var būt līdzās, bet ir jāļauj bērnam pašam darboties.

“Vecākiem iesaku noteikti ļaut bērnam izpausties pašaprūpē – jo vairāk kustību ar rokām, jo labāk attīstās valoda un domāšana. Bērniem tas viss ir saistīts,” aicina ergoterapeite.

Ergoterapija ir efektīvs, taču lielākoties ilgs un darbietilpīgs process. Ļoti būtiska ir pacienta līdzestība. Ja pacients darbojas ergoterapeita kabinetā, taču tur apgūto mājās nenostiprina, rezultāta sasniegšana prasīs ilgāku laiku. “Ergoterapija ir rehabilitācija. Šeit nebūs tā – cilvēks iedzer tableti un viss ir labi,” uzsver A. Mitenberga-Ševeļova, Nepieciešamības gadījumā jālieto palīgierīces un ortozes, kā arī jāpiedomā pie ikdienas darbībām un to organizēšanas. “Man šķiet, ka svarīga ir arī ticība, ka tas, ko es daru, nāks man par labu,” uzskata ergoterapeite.

To, vai ir nepieciešams apmeklēt ergoterapeitu, izvērtē ģimenes ārsts vai fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts jeb rehabilitologs. Pakalpojums ir valsts apmaksāts.

Lai pieteiktos vizītei pie ergoterapeita, jāsazinās ar Ventspils poliklīnikas reģistratūru, zvanot uz tālruņa numuru 63622131 vai rakstot ziņu uz registratura@ventspilspoliklinika.lv.